Šis jauninājums ir ļoti būtisks, jo beidzot ļaus jebkuram interesentam (nav jāseko lapai, lai tai varētu nosūtīt ziņojumu) vērsties ar saviem komentāriem, sūdzībām un vajadzībām privātā kārtā, bet lapām – būs iespēja šādā pašā veidā atbildēt. Šī saziņas forma gan būs ierobežota no lapu administratoru skatu punkta – lapas var nosūtīt vēstuli tikai kā atbildi uz saņemto ziņu (tieši tāpat kā draugiem.lv) vai arī atbildot uz komentāru pie kāda no publiskajiem ziņojumiem.

Saziņas funkcionalitāte neatšķiras no jau ierastās saziņas starp draugiem. Ziņojumu lapai var nosūtīt, spiežot uz pogas “Message” attiecīgajā lapā – izleks pop-up logs, kur jāieraksta vēlamais. Facebook devis iespēju pievienot arī pielikumu (foto vai cita veida faili). Lietotājam šī sarakste turpmāk parādīsies vēstuļu sadaļā kā ierasts, savukārt lapa saņems  notifikāciju.

Lai arī sarakste starp draugiem var notikt arī čata veidā, šāda iespēja saziņai ar lapām sākotnēji netiks ieviesta.

Grūti prognozēt, kad šāds saziņas veids tiks ieviests visām lapām, jo pašlaik Facebook to intensīvi testē un nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu. Tomēr šis ir liels solis virzienā, kurā līdz šim Facebook nav aktīvi gājuši – proti, saziņai starp zīmoliem un lietotājiem. Līdz šim ir bijuši ļoti izteikti centieni zīmolu klātbūtni uzturēt tādā līmenī, lai tas nejauktos ar lietotāju ikdienas paradumiem (par ko liecina kaut vai striktie noteikumi, kā lapas drīkst organizēt konkursus un kampaņas), taču tagad tie visticamāk mainīsies. Tāpat arī – beidzot Facebook jau sākotnējā “komplektācijā” piedāvās lapām labu platformu klientu servisa sniegšanai.

Bildes: We Are Social

Blogā [papildināts]: Twitter ievieš virkni jauninājumu un uzlabojumu: bit.ly/rykRsq

—
Laura Lasmane (@LauraLasmane) December 09, 2011

Kas tad ir mainījies un kas jauns?

Lapas augšējā malā ir trīs jaunas pogas – Home, @Connect un #Discover. @Connect ir līdzīgi kā iepriekš @[tavs lietotājvārds] pēc jaunajām izmaiņām – visi pieminējumi (mentions), kā arī tavu tvītu retvīti un pievienošana “favourites”. #Discover savukārt ir pilnīgi jauna sadaļa, kurā var ļoti ērti pārskatīt aktuālās tēmas (trending topics) un vērā ņemamus stāstus un video.

Visos trīs skatos tvītu plūsma tagad ir novirzīta uz labo pusi, kreiso malu atstājot 1) Home skatā – info par tavu profilu, ieteikumus kam sekot, aktuālās tēmas, 2) @Connect skatā – iespēju pārslēgt uz pieminējumiem vai interakcijām (pieminējumi + retvīti un favourites), kā arī ieteikumus kam sekot, 3) #Discover skatā – iespēju pārslēgties starp aktuālajiem stāstiem, neseno jauninājumu Activity, ieteikumiem kam sekot, draugu meklētāju un profilu pārlūkošanu pēc kategorijām; arī šajā sadaļā ir aktuālās tēmas.

Līdz ar satura novirzīšanu uz labo malu, nav vairs iepriekš ieviesto paplašinājumu horizontālā virzienā. Tagad sarunas vairāku tvītu garumā, video un bilžu paplašinājumus rāda, vertikāli uz leju paplašinot tvītu plūsmu. Tur arī pārskatāma informācija par to, cik daudz reižu tvīts retvītots vai pievienots favourites. Tāpat paplašināt var jebkuru tvītu, atklājot skatam tā ievietošanas informāciju.

Tvīta foto paplašinājums

Ja agrāk pop-up logi tika izmantoti minimāli, tagad tie sastopami biežāk. Joprojām jaunu tvītu rakstām tādā, taču arī Direct Messages pārvaldīšana notiek tikai šādi, kā arī citu lietotāju profili atveras pop-up, nevis paplašinājumā kā iepriekš.

Direct Messages ir krietni noslēptas (zem profila ikonas labajā augšējā stūrī), taču tagad par to saņemšanu brīdinās maza “lampiņa” zem profila ikonas līdzīgi kā “lampiņa” zem @Connect, kad saņemts jauns pieminējums. Šādā veidā Twitter izdevies novērst vienu no lielākajiem trūkumiem, kas tam bija līdz šim – varam operatīvi sekot līdzi ziņām, kas attiecas tikai uz mums, nepametot Home sadaļu.

Lai apskatītu savu profilu, (ja neesi Home skatā) vairs nepietiks ar vienu klikšķi – tam nu nepieciešami divi, bet ceļš joprojām caur augšējo labo stūri. Iepriekšējais UI lika konta dizainu un informatīvo saturu ieslodzīt šaurā joslā kreisajā malā – nu tā ir palikusi plašāka un dod lielākas iespējas izpausties. Šis aktuālāk tieši korporatīvajiem kontiem.

Twitter iet Facebook virzienā?

Jau ir izskanējuši viedokļi, ka jaunais Twitter ļoti līdzinās Facebook. Pirmkārt, mainītais profilu izskats (kreisajā malā koncentrēta informācija par lietotāju – listes, favourites, bildes utt.) vairāk vai mazāk līdzinās Facebook timeline skatam. Otrkārt, tvītu paplašinājumi (gan bildes un video, gan sarunas) ir vertikālā virzienā. Treškārt, jau agrāk ieviestā Activity sadaļa līdzīgi kā Facebook mums sniedz plašu informāciju par mūsu Twitter kontaktu aktivitātēm pārskatāmā veidā. Noslēgumā – Twitter ieviesis arī tādu jauninājumi kā zīmolu lapas, kas nu uzņēmumu profilus atšķirs no privātajiem profiliem, ļaujot tos vairāk nobrendot un personalizēt.

Mijiedarbojies ar Twitter saturu ārpus Twitter!

Vēl viens lielisks jauninājums ir iespēja embedēt tvītus, kas dod, piemēram, blogeriem iespēju ievietot tvītu savā bloga ierakstā tā, ka tas ir atbildāms un retvītojams, nepametot pašu blogu. Turklāt – tvīta autoram iespējams sākt sekot ar viena klikšķa palīdzību. Manuprāt, lielisks jaunums, kas savā ziņā pat pārspēj Facebook “Like” un Google +1 pogas, un, domājams, būs viens no iemesliem, kas veicinās Twitter izaugsmi.

Kā jau pamanījāt šajā ierakstā pašā sākumā embedēju tvītu, kas ved uz šo pašu ierakstu. Iesaku pamēģināt retvītot ;)

Pārmaiņas arī aplikācijās

Tas, par ko man ir ļoti liels prieks, jo sen jau gaidu – sakarīga mobilā (konkrēti – Android) aplikācija! IR! Twitter pacenties un jaunās web pārmaiņas ieviesis arī iPhone un Android aplikācijās. Princips – trīs galvenie skati – saglabāts, arī pop-up logi parādās, kas parada lietojamību krietni ērtāku un patīkamāku. Arī šeit DM ir paslēptas līdzīgā veidā, kas varētu būt neērti, taču parasti mobilajos tālruņos uz konkrētu tiešo ziņojumu dodamies no notifikācijas par tā saņemšanu.

Izmaiņas skārušas arī Twitter nesen iegādāto TweetDeck aplikāciju. Jaunajā versijā tā ļauj administrēt vairs tikai Twitter un Facebook kontus (pazūd Linkedin, MySpace un FourSquare). Apgrieztas arī tādas lietas kā plašās personalizēšanas iespējas. Nevar nepamanīt, ka vizuālie elementi (“new tweet” poga u.c.) ir tie paši, kas Twitter web versijā un mobilajās aplikācijās. Ātri uzmetot aci, jāsecina, ka izskatās labi. Taču ņemiet vērā, ka jaunais TweetDeck varētu būt mazliet jāpielāgo, piemēram, iestatījumos kā saišu saīsinātāju jāizvēlas bit.ly (attiecīgi ievadot savus datus), nevis Twitter kā ir pēc noklusējuma, utt.

Kur pazudis Bībers jeb – mainīts arī aktuālo tematu algoritms

Sadaļā #Discover nevaram atrast Džastinu Bīberu pie aktuālajiem tematiem! Ja iepriekš kanādiešu popzvaigznes vārds vienmēr parādījās pie trending topics, tad tagad līdz ar izmaiņām tas tā vairs nav. Kāpēc? Pavisam vienkārši – Twitter ir pamainījis algoritmu tā, ka šeit uzrādās vairs ne tikai visvairāk apspriestās lietas, bet gan tās, kas ir aktuālas un tev saistošas. Tomēr pastāv slieksnis, kuru pārkāpjot, arī aktualitāti zaudējusi tēma atkal var atgriezties pie trending.

Līdz ar šīm izmaiņām, kā arī vizuālo pārbūvi Twitter kļūst par tādu kā ziņu portālu. Tā kā vēl kādu laiku atpakaļ es lielākoties par pasaules jaunumiem uzzināju tieši caur Twitter (un esmu pārliecināta, ka daudziem tā ir vēl joprojām), šis ir ļoti labs uzlabojums, kas mazinās nepieciešamību pēc citu resursu izmantošanas.

Vizuāla priekšstata gūšanai izšķirsti ekrānšāviņu galeriju!

Visi šie jauninājumi ir kā liela, liela “in your face” atbilde ilgajai kritikai un pukstēšanai par to, ka Twitter web versija nav lietojama. Tāpat arī mobilās aplikācijas padarītas ērtākas lietošanai. Protams, būs daudzi, kas atkal nespēs pierast pie šīm pārmaiņām, taču tās ir tikai uz labu. Domāju, ka lielu daļu tvītotāju tas Twitter pasaulē ievilks vēl dziļāk. Tāpat arī – iespēja Twitter saturu iznest ārpus Twitter un mijiedarboties ar to ir lielisks solis. Protams, diskutēt var par to, cik ļoti Twitter kopē Facebook, un kā tas mainīs lietotāju paradumus. Kā tu vērtē šīs pārmaiņas un kā, Tavuprāt, tās ietekmēs Tavus un citu lietotāju paradumus?

Aizvakar biju Artelī uz augstāk minēto izrādi, kas bija pašmāju centieni iet Amerikā tik populārā stand-up comedy žanra virzienā. Mazliet atkāpšos soli atpakaļ, lai izstāstītu, kāpēc vispār uz to devos. Man patīk teātris – ļoti! Visvairāk esmu iecienījusi JRT repertuāru – nekad nav nācies vilties par tur redzēto. Iespējams, tāpēc esmu mazliet izlutināta un izlaista teātra cienītāja, taču nekad neesmu bijusi liela kritiķe. Daudz esmu klausījusies citu sajūsmu par improvizācijas teātri, taču tā arī nekad nav sanācis to izbaudīt. Kad padzirdēju par “Paranoju” Skuteļa izpildījumā, negribēju laist garām šo iespēju – ejam!

Vilšanās! Jā, bija smieklīgi (ou, kā man patīk no sirds izsmieties!). Bet ne viss. Jā, bija interesanti, jauni salīdzinājumi, hiperbolas, pārspīlējumi, metaforas utt., u.tjp. Turklāt cienījamam māksliniekam lieliski izdevās izrādes pirmo stundu kāpināt interesi un likt gaidīt kaut ko “wow!”. Skumjākais tas, ka vienīgais “wow!” bija tad, kad izrāde pēc 75 minūšu gaidīšanas noslēdzās ar lielu nepabeigtības sajūtu. Kur tad ir tā paranoja?

Un tad es sapratu! Latviešiem patiesi piemīt paranoja, kā to izrādes gaitā apgalvoja Skutelis. Un tā paranoja ir nākt uz šādām izrādēm, kas it kā iepriekš ir pre-definētas kā lieliskas un must-see, smieties par visiem jokiem (kamoon – dažas vietas bija pagalam neveiklas, taču zāle raustījās smieklos!), un tad teikt “jeeeah, es tur biju, es redzēju Skuteļa paranoju, baigi smieklīgi bija!” Un tad mēs paranojas iespaidā arī ietvītojam, ka bija forši. Tiešām?

Tiešām?!

Izrāde kā tāda nepastāstīja stāstu, nebija īsti satura – tāds kaut kas, kas saķepināts no gabaliņiem kopā. Iespējams, varbūt nemaz nevajag vienotu veselumu, bet tad katram šim gabaliņam ir jābūt lieliskam pašam par sevi. Tā nebija. “Paranoju” varētu sagriezt pa gabaliņiem un augšuplādēt jūtūbā gluži kā tos neskaitāmos stand-up skečus no krodziņiem, kas tur jau ir.

Nopērc biļetes, aizej, pasmejies un pasaki godīgi, ko domā par to.

Ievadam mazliet pastāstīšu par grāmatas autoru – Martins bērnībā, būtams pilnībā apmāts ar LEGO konstruktoriem (viņš gulēja no LEGO klucīšiem izveidotā gultā!), izpelnījās lielā dāņu uzņēmuma uzmanību ar to, ka savas mājas pagalmā ierīkoja Legolandi. Viņš tika pieņemts uzņēmuma padomē, un nereti bija pirmais, kurš varēja izmēģināt jaunos LEGO produktus. Tas radīja viņā interesi par mārketingu un lielajiem zīmoliem.

Gadu gaitā Linstroms pats ir strādājis ar neskaitāmiem lieliem uzņēmumiem, palīdzot veidot to zīmolus, komunikāciju un apjomīgas reklāmas kampaņas – arī tādas, kas manipulē ar patērētāju prātiem. Bet nu viņš ir nostājies patērētāju pusē, un cenšas atklāt, ar kādiem paņēmieniem lielas un mazas kompānijas ‘apstrādā’ mūsu prātus, veidojot mūsu iepirkšanās uzvedību un attieksmi pret zīmoliem.

“Brandwashed”, kas tika izdota pirms pāris mēnešiem, tiek balstīta uz autora plašo pieredzi, kā arī reāliem (arī īpaši šai grāmatai veiktiem) pētījumiem un neskaitāmu gadījumu analīzi. Zinot mārketinga aizkulises, kā arī cenšoties uz to paraudzīties no patērētāja skatu punkta, viņš spēj lieliski atklāt, kā un cik perfekti strādā visi šie mehānismi. To veicot, Lindstroms atklāj arī ļoti daudzus interesantus faktus par cilvēka īpatnībām un raksturu. Tādējādi grāmata ir interesanta arī tiem, kam interesē cilvēka psiholoģija.

Tā vietā, lai grāmatu atstāstītu (tā IR jāizlasa katram pašam!), minēšu dažus interesantus faktus un datus, ko Linstroms atklāj tajā.

• Dažādi pētījumi liecina, ka laikā, kad esam mammas vēderā, mūsu smadzenēs veidojas tieksme pēc noteiktām skaņām, garšām un smaržām. Proti, tās smaržas, garšas un skaņas, ko ikdienā uztvērušas mūsu mātes grūtniecības periodā, ir tās, kas mums visvairāk patīk, jo asociējas ar laimīgāko posmu dzīvē un sniedz nomierinošu efektu. Piemēram, ja mūsu māmiņa grūtniecības laikā ļoti mīlējusi junk food un ir uzņēmusi pārlieku daudz svara, ir ļoti liela varbūtība, ka arī mēs nespēsim atteikties no burgeriem un būsim ar lieko svaru. Šo visu informāciju izmanto arī mārketinga speciālisti – ir uzņēmumi, kas mūsos vēl pirms dzimšanas cenšas radīt vēlmi pēc kādiem noteiktiem produktiem.
•  Trīs gadu vecumā vidējais amerikāņu bērns spēj atpazīt vismaz 100 zīmolu, bet burkāni, pasniegti McDonald’s iepakojumā (tolaik McD burkānus savā ēdienkartē nepiedāvāja) tiem liekas gardāki kā bez-zīmola burkāni.
• 11 un 12 gadu vecumā bērniem rodas izpratne par zīmoliem un produktiem – tas sakrīt ar laiku, kad strauji krītas viņu pašapziņa. 60% aptaujāto pusaudžu uzskata, ka, pērkot konkrēta zīmola apģērbu, viņi spēj nopirkt arī laimi.
• Mārketinga speciālisti ir ‘uzoduši’ mūsu ārkārtīgi izteiktās bailes no infekcijām, ka tiem pavisam viegli ir notirgot mums dezinficējošos līdzekļus, kas dara vairāk ļaunuma kā labuma. Tāpat arī, reklāmās parādot mūsu lielākās bailes (zobārsta vizīte, infekcijas vai slimības sekas), tie mums liks pirkt produktus, kas nebūt nav labāki par citu zīmolu produktiem.
• 72% pircēju nekad neņem pirmo preci plauktā – bailēs no mikrobiem, viņi stiepjas pēc nākamās vai aiznākamās, jo tās it kā mazāk apgrābstītas. Taču, ja jau mēs teju visi tā darām, starpības vairs nav.
• Burbuļi un putas mūsu smadzenēs rada asociācijas ar svaigumu. Šampūnu un tml. produktu ražotāji pievieno saviem produktiem ķīmiskas vielas, kas putas pastiprina, nostiprinot mūsu patiku pret tiem.
• Lai arī lielākajai daļai no jums tas tā noteikti liekas, mēs patiesībā neesam atkarīgi no saviem telefoniem. Mēs tos mīlam! Aha, tie mūsu smadzenēs iedarbina tieši to pašu apgabalu, kuru kairina mūsu mīļie un dārgie cilvēki.
• Popularitāti zaudējuša atspirdzinoša dzēriena slavas atgūšanai pietiek vien ar… jaunas, cilvēkiem īpaši tīkamas bundžiņas attaisīšanas skaņas radīšanu. Aha!
• Zinu vairākus cilvēkus, kas ir burtiski atkarīgi no lūpu balzāmiem… kā nu ne – tiem tiek pievienotas atkarību izraisošas vielas, kas neietekmē paša produkta īpašības, līdz ar ko tās var nenorādīt sastāvā. Starpcitu, pat mentols spēj radīt nopietnu pieradumu. Nu, ja ne atkarību izraisošas vielas, tad mēdz pievienot tādas, kas paātrina lūpu ‘izžūšanu’.
• Izrādās ievērojama daļa Džastina Bībera fanes ir sievietes 30 un 40 gadu vecumā. Jā, pietiekami vecas, lai būtu viņa mātes. Tas ir gan tāpēc, ka viņām popzvaigzne liekas seksuāli pievilcīgs, gan tāpēc, ka jūsmošana par tādu rada nostaļģiskas sajūtas un uzjundī patīkamas jaunības atmiņas.
• Ir pierādīts, ka cilvēki veic protuktīvākas iepirkšanās, ja pārvietošanās veikalā notiek pulksteņrādītāja virzienā – protams, veikali tiek arī attiecīgi iekārtoti.
• Mēs esam sociālas būtnes, un mums ir ļoti būtiski iekļauties tajā vidē, kurā dzīvojam. Tas izpaužas centienos būt tādam paši kā citam – pakļauties bara instinktam. Būt atšķirīgam mūsos izraisa diskomfortu, reizēm pat fizisku. Dažādos pētījumos šis bara instinkts novērots arī gadu veciem mazuļiem – tas ir mūsu dabā. Mēs vēlamies to, kas ir citiem. Aha, arī šo izmanto mārketingā – atceries filmu “The Joneses“, kurā kāda ģimene kalpoja par vairāku zīmolu advokātiem, panākot, ka to draugi un kaimiņi izvēlas tos pašus zīmolus? Reālajā dzīvē šī metode tiek izmantota arvien biežāk :)
• Martins uzskata, ka bailes būt izstumtiem ir veicinājušas mūsdienu sociālā fenomena Facebook lielo popularitāti. Nebūt Facebook (vai draugiem.lv) nozīmē sociālo izolāciju.
• Kad kāds, kura viedokli mēs respektējam, dod mums padomu vai sniedz ieteikumus (arī par pirkumiem), mēs principā pārstājam paši domāt un spriest. ‘Eksperta’ padoma saņemšana bloķē mūsu smadzenēs daļu, kas atbild par lēmumu pieņemšanas procesiem.
• Mums piemīt tāda īpatnība kā “rožainā atcerēšanās” (rosy remembering), kas nozīmē to, ka pagātnes pieredzi mēs atceramies krietni vien pozitīvākā gaismā, kā tas patiesībā bija. Līdz ar to cilvēkam ir ļoti liela nosliece uz nostaļģiskām jūtām, ko ļoti bieži cenšas radīt mārketinga speciālisti. Un tas strādā ļoti labi!
• Ikreiz, kad tu veikalā [iedomājies, ka esi amerikānis] norēķinies ar savu kredītkarti, tiek ievākti dati par to, kādus produktus tu pērc. Šādi dati krājas un krājas, un mārketinga cilvēki gūst ļoti vērtīgu informāciju par mūsu iepirkšanās paradumiem. Protams, šī informācija tiek ļoti veiksmīgi izmantota. Piemēram, veikalā novietojot divus savstarpēji pilnīgi atšķirīgus produktus, bet kurus, pēc uzkrātajiem datiem spriežot, mēdz iegādāties vieni un tie paši cilvēki. Iedomājies, kā šādus datus var izmantot, ja kredītkartes vietā ir veikala klienta karte, kurai noteikti ir piesaistīti tavi kontakti? :)
• Paturpinot iepriekšējo punktu – Twitter dibinātājs Evans Viljams atzinis, ka nākamās desmitgades veiksmigāko biznesu pamatā būs informācija par patērētāju uzvedību.
• Utt., u.tjp.

Noslēgumā – lūdzu, izlasi šo grāmatu!

Mazliet pafotografēju un paspēlējos ar GIF. Rezultāts -

GIFā galvenajā lomā LSPA spēlētājs Lauris Rūtiņš, kurš šajā vakarā salika astoņas ‘bankas’. Šī gan skaisti lidoja vārtsargam rokās.

MOVEMBER (THE MONTH FORMERLY KNOWN AS NOVEMBER) IS A MOUSTACHE GROWING CHARITY EVENT HELD DURING NOVEMBER EACH YEAR THAT RAISES FUNDS AND AWARENESS FOR MEN’S HEALTH.

- šādi movembris tiek skaidrots kustības mājas lapā, taču latviskās valodās tas nozīmē, ka mēnesi vīri visapkārt pasaulei audzē ūsas, lai pievērstu uzmanību vīriešu veselības problēmām, piemēram, depresijai un prostatas vēzim. Ja sākotnēji šī Austrālijā sākusies tradīcija bija “tāpat vien”, tad no 2004. gada movembrim piešķirta dziļāka nozīme.

Zemāk apskatāmas, manuprāt, foršas šīs kustības reklāmas.

Pēc sarunām Twitter spriežu, ka arī Latvijā ir šīs kustības piekritēji, tāpēc lūgums jums, dārgie vīrieši, komentāros padalīties ar linkiem uz bildēm, kurās redzamas jūsu vīrišķās bārdas/ūsas – domāju, ka no jūsu bildēm var izveidot jauku galeriju! :)

Šī ir dziesma manai pilsētai
Pilsētai, kas ir šai rītā skaista
Kaut gan skaista tā ir vienmēr
Tikai naktīs atsevišķās vietās baisa
Šī ir dziesma manai pilsētai
Tās namiem, ielām, torņiem, tiltiem
Vārdus aukstām ziemas dienām
Vasarīgiem vakariem tik ļoti siltiem

Tieši šī dziesma (oriģināls, starpcitu, šeit) bija viens no “Pilsētas portāla 2″ otrā vakara koncerta spilgtākajiem brīžiem. Jāsaka, ka šādu mirkļu netrūka! Pirmkārt, vispārējā noskaņā bija kaut kas maģisks. Tāpat arī lieliskais aranžējums, izpildījums, viesmākslinieku dziedājums un svilpojums un jā, Gustavo mēģinājums “stand-up comedy” žanrā. Tas viss kopā izvērtās divu stundu garā muzikālā, emocionālā un sajūtu baudījumā, pēc kura nevarēja necelties kājās un enerģiski aplaudēt.

Es negribu daudz analizēt vai komentēt, bet tikai izteikt savu cerību, ka Latvijā šāda veida kultūras baudījumu varēsim gūt aizvien biežāk un bagātīgāk. Mūsu mūziķiem un māksliniekiem ir ko rādīt un ir ko dot, laikam galvenā problēma ir spēja to skaisti iesaiņot un pārdot. Gustavo ar savu komandu ir rādījuši ļoti labu priekšzīmi, jācer, ka būs sekotāji!

Gaidu, ļoti gaidu decembra vidu, kad klajā nāks solītais albums “Pilsētas portāls”, par kura nepieciešamību iedomājos jau pēc koncerta pirmajām trim dziesmām. Dažus skaņdarbus vēlāk, tā saucamajā “reklāmas pauzē”, tas arī tika pieteikts, turklāt – no 25.-28. novembrim mums visiem būs iespēja tiešraidē vērot tā tapšanas procesu. Vienmēr esmu priecājusies, cik labi sevi mārketē un pārdod Gustavo – šī ir vēl viena forša lieta!

Žēl, ka koncerta izskaņā Aleksandrs Volks jau bija pametis Splendid Palace, jo tad (pēc skatītāju pieprasījuma) būtu iespēja vēl reizi baudīt viņa lielisko vokālu jaunajā dziesmā “Everestā”. Tomēr mēs nepalikām tukšā – izskanēja lielisks “Dziesma manai pilsētai” atkārtojums, kura noslēgumā daļa zāles cēlās kājās (jau otro reizi!) un sparīgi sita plaukstas mūzikas ritmā.

P.S. Ja vēl kāda biļete ir palikusi, silti iesaku to iegādāties un paspēt izbaudīt koncertu šovakar vai sestdien!

Kā jau minēju, šis Kindle aparāts ir ceturtais “izlaidums” Amazon e-grāmatu lasītājam – pirmais dienasgaismu ieraudzīja 2007. gadā. Datus par to, cik daudz Kindle līdz šim pārdoti, Amazon nesniedz, taču 2011. gada martā veikts pētījums liecina, ka no visiem 2010. gadā pārdotajiem e-grāmatu lasītājiem Kindle kodiens pīrāgā ir 48% apmērā, kas ir ļoti iespaidīgi, lai neteiktu vairāk.

Jaunākais Amazon produkts Kindle (līdzās ar skārienjutīgu ekrānu apveltītajam Kindle Touch un tabletam Kindle Fire) tika paziņots šī gada septembrī. Precizitātes labad gan jāsaka, ka iepriekšējās paaudzes Kindle nu ir pārsaukts par Kindle Keyboard, jo jaunākajam e-lasītājam vairs nav klaviatūra, un korpusā atrodamas vien dažas navigācijas pogas. Līdz ar to, saglabājot iepriekšējo ekrāna izmēru, ir izdevies samazināt ierīces gabarītus.

Tik maziņš?!

photo by @krizdabz

Kindle trūcīgie izmēri ir pirmais, kas krīt acīs – īpaši tiem, kas ilgstoši lietojuši iepriekšējās paaudzes ierīces. Tas arī ir viens no lielākajiem plusiem – gan somā aizņem maz vietas, gan rokās vieglāk uzturas, vēl vairāk līdzinoties tradicionālajam paperback grāmatu izmēram. Lai arī Kindle promo bildēs tas skaisti ietilpst sievietes džinsu aizmugurējā kabatā, man šādu ainu neizdodas atdarināt – laikam kabata par mazu. Bet kāpēc gan lai es Kindle pārnēsātu džinsu kabatā?

Visa navigācija notiek, izmantojot 4 pogas (“back”, “keyboard”, “menu”, “home”) un tā saucamo d-pad, kas atgādina dažu vecāku telefonu navigāciju. Tā kā vairs nav iespēja tekstu ievadīt ar klaviatūras palīdzību, taču teksta ievade ir nepieciešama (ierīces reģistrēšanas brīdī, wi-fi paroļu ievadīšanai, kā arī brīžos, kad rodas vēlme veikt piezīmes lasāmvielā), rodas jautājums – kā to paveikt? Fiziskās klaviatūras vietā ir izveidota on-screen klaviatūra, pa kuru var navigēt ar centrālo pogu (d-pad). Protams, nekāda ātrrakstīšana neizdodas, tomēr nepieciešamība pēc tā patiesi ir maza. Es labāk esmu par mazāku ierīci un nelielu pačakarēšanos.

Vēl veiklāks un vēl ērtāks

Vēl viens ievērojams uzlabojums ir ierīces ātrums – tā darbojas manāmi ātrāk, pāreja no lapas uz lapu notiek raitāk (teikts, ka par 10%), līdz ar to lasīšanas process netiek kavēts ne uz brīdi. Man kā tehnoloģiju apbrīnotājai arī iepriekšējais Kindle likās gana žigls, ņemot vērā to, cik ilgs laiks paiet lapas pāršķiršanai īstā grāmatā.

Jaunais Kindle (tāpat kā vecais) atbalsta arī ekrāna rotāciju četros virzienos, kas ļauj tekstu lasīt gan vertikālā, gan horizontālā izkārtojumā. Jāsaka, ka “landscape” izkārtojumu neesmu vēl izmantojusi, taču tas varētu būt noderīgs interneta pārlūkošanā, ko gan es uz šīs ierīces tikpat kā nedaru. Tāpat arī iespējams mainīt burtu lielumu, ko gan neesmu izmantojusi, jo default-ais liekas ļoti labs lasīšanai.

Less is more!

Jāsaka, ka ar šo ierīci Amazon ir gājis ne tikai attīstības virzienā, bet arī atteicies no dažām lietām. Jau minēju par fizisko klaviatūru, bet bez tās trūkst arī audio iespējas – vairs nevaram klausīties audio grāmatas, kā arī savu iemīļoto mūziku grāmatas lasīšanas laikā. Pag… audio grāmatām var izmantot citas ierīces (kaut vai mobilo telefonu), un kāpēc gan lai es klausītos mūziku uz Kindle? OK, tā ir “nice to have” fīča, bet, manuprāt, arī lieka. Līdz ar to ceturtās paaudzes Kindle varētu nosaukt par “atsakāmies no liekā” Kindle. Ieguvumi – izmērs (un svars), veiklāka darbība un finansiālie ietaupījumi (bear in mind – Kindle Keyboard ir nopērkams par vairāk naudiņām kā jaunais Kindle).

Esmu arī dzirdējusi komentārus, ka varbūt labāk vajadzēja iegādāties Kindle Touch – tas taču būtu foršāks. Bet – jāņem vērā, ka, padarot šīs ierīces ekrānu par skārienjutīgu, tas zaudētu lielu daļu no tā maģijas. Kāpēc Kindle ir tik veiksmīgs? Elektroniskā tinte! Šaubos, vai uz Kindle Touch grāmatas lasās tik pat autentiski (lasi – gluži kā rokās turot īstu grāmatu). Correct me if I’m wrong.

Pēdējā rindkopa

Noslēgumā varu bilst, ka šī ierīce ir lieliska tiem, kas vēlas tikai un vienīgi lasīt grāmatas – tā to piedāvā par ļoti saprātīgu cenu un ļoti labā kvalitātē. Turklāt atcerēsimies, ka lielais spēcīgais valis, kas balsta Kindle, ir Amazon piedāvātās satura iespējas. Un tagad, kad klajā nācis Kindle Owners’ Lending Library, Kindle ierīces ir kļuvušas vēl kārdinošākas. Protams, mums Latvijā neizdodas visas privilēģijas un iespējas pilnībā izbaudīt, tas tiesa.

Ātrās piezīmes lietošanas procesā un daži fakti:

• Lai arī tiek solīts “one-month battery life”, es nedēļas laikā pamanījos izsmelt sava Kindle baterijas apjomus, iespējams, tāpēc, ka visu laiku bija ieslēgts wi-fi. Bet bēdas mazas – 2h (solīto 3h vietā) un caur USB esmu atkal pilnībā to uzlādējusi.
• Tas gan nav nekāds jaunums salīdzinājumā ar iepriekšējo Kindle, bet man ļoti patīk tas, ka ir iespējams veikt piezīmes un pasvītrot tekstā vietas, kas man šķiet būtiskas, kā arī publicēt citātus sociālajos tīklos (Facebook un Twitter). Esmu cilvēks, kam patīk paķēpāties un pierakstīt kaut ko lasāmvielā, bet papīra grāmatās tomēr to žēl darīt – nu varu izpausties pilnībā.
• Esmu iegādājusies Kindle “with special offers” (par 79$ pretstatā 109$ versijai bez “special offers”, tas nozīmē, ka ierasto skrīnseiveru vietā man rādās reklāmas ar dažādiem īpašajiem Amazon piedāvājumiem. Pirmkārt, tie nebūt netraucē lasīšanas procesu, taču, otrkārt, man tie nav pieejami, jo izmantoju Amazon kontu ar Latvijas adresi.
• Bija šaubas, ka es varētu nepiekļūt citiem Amazon produktiem, jo Latvijā lietoju ierīci, kas domāta Amerikas tirgum, taču problēmu līdz šim nav bijis.
• Vēl viena lieliska iespēja – sinhronizēt izlasīto starp visām ierīcēm, uz kurām izmanto Kindle aplikāciju. Manā gadījumā tas ir vēl Android telefons (līdz Kindle iegādei tieši tā arī lasīju grāmatas) un MacBook, uz kura arī mēdzu palasīt.
• Ceturtās paaudzes Kindle ir par 30% (170 g) vieglāks kā iepriekšējais, bet izmēros ietaupīti 18%, saglabājot 6″ ekrānu.
• Ja plāno iegādāties savam Kindle maciņu/vāciņus, ideālā variantā būtu tos pirms tam piemērīt. Man gadījās iegādāt tādus (JKase ražojums), kas īsti precīzi neatbilst visiem parametriem, tomēr savu pamatfunkciju pilda. Aizsargplēvītes ekrānam gan nezinu, kādā veidā ir uzliekamas, lai tās forši un smuki izskatītos.
• Ja interesē šīs ierīces izmaksas, tad, pasūtot no Amazon uz Latviju ar visu piegādi un nodokli (sūtījums no ASV), tas prieks izmaksā aptuveni 80 latus. Man gan jāsaka, ka pie sava Kindle tiku par pusi no šīs summas, izmantojot brīdi, ka varēju to pasūtīt uz ASV adresi, un man to pēc tam atveda uz Latviju. Bet es biju gatava Kindle iegādāties arī par 80 latiem. Ja parēķina, cik daudz naudas tiek ietaupīts uz katru elektronisko grāmatu, kas tiek iegādāta, pat 80 latu vērts Kindle “atmaksātos” ātri.

miss latvia - miss future - i miss you

Šovakar par godu žurnāla SANTA 20 gadu jubilejai tika atklāta laikmetīgās mākslas izstāde Sievietes T-elpa. Visu izstādē redzamo darbu autores ir sievietes. Izstāde ir apskatāma Barona ielā 2 (2. stāvs) līdz pat 30. novembrim, bet vairāk info labāk lasi šeit.

Man bija tas gods izstādi aplūkot tās atklāšanas dienā. Šī mana mīļākā “siena” visā izstādē. Autore – Monika Pormale.