Kopš pirmā ieraksta ik vakaru pievēršos šim stūrītim – mainu interjeru, iekārtojumu… Vienvārdsakot – baigi ņemos un domāju, lai tik viss būtu pa pirmo. Bet joprojām turu noslēpumā un ciemiņus vēl nepieņemu. Maniakālais perfekcionisms, kas manī mīt jau izsenis, neļauj man kaut ko pusdarītu palaist tautiņās. Kas zina, kad to vispār kāds ieraudzīs. Pagaidām apaļa nulle te paviesojusies. Bet tad, kad beidzot saņemšos, šeit, iespējams, būs iekrājies kāds gabals lasāmvielas.
Tā nu es aizdomājos par tiem skaitļiem, kas nosaka to, cik kāds blogotājs interesants vai neinteresants. Neesmu blogosfēras liela pārzinātāja, tāpēc nezinu, vai šajā vidē indivīdi arī mērās vai nē (gan jau, gan jau). Bet patiesībā – viss jau atkarīgs no bloga mērķa. Man tas drīzāk varētu kalpot savu domu sakārtošanai un formulēšanai. Un pat ja šo visu regulāri lasīs tikai mana mamma un garlaicības mākti cilvēki klejojot pa tīmekli… nu, arī tad būs forši.
Starpcitu… šovakar beidzot, beidzot biju JRT noskatīties ‘Vectēvu‘. Ja ikkatrs teātra apmeklējums man vienmēr bijis kā mazi svētki, tad šovakar bija īstas svinības. Turklāt tādas, pēc kurām ir patīkama noskaņa un nesāp galva. Lai arī studiju ietvaros biju ļoti daudz lasījusi un dzirdējusi par šo izrādi, tā spēja mani pārsteigt. Patīkams nedēļas noslēgums un garo brīvdienu iesākums!
