Šonedēļ ar mani atgadījās kas ļoti jocīgs – uz ielas satiku Džaredu Leto, grupas 30 Seconds To Mars līderi un aktieri, kas spēlējis vairākās labi zināmās filmās. Tā kā esmu jau nogurusi stāstīt atkal un atkal, kā tad šis atgadījums īsti notika, šeit pārstāsts par to… Kopēju no kādas skype sarunas, lai taupītu laiku – piedodiet. (more…)
Tā kā plānoju šogad jūnijā atkal startēt Rīgas velomaratonā (nepārprotiet, tos simts-un-cik-tur-km es nebraukšu, tēmēju uz mazākām distancēm), šorīt uzķēru iedvesmu doties izbraucienā pa pilsētas ielām. Sākotnēji biju plānojusi nobraukt 20km, bet sanāca 27km. Bet runa nav par to, cik daudz vai maz nobraucu. Vēlos parunāt par to, kā Rīgas pilsēta izturas pret saviem velobraucējiem.
Teikšu uzreiz – man sava dzīvība un veselība ir pārāk dārga, lai saņemtos braukšanai pa ielu braucamo daļu, tāpēc lielākoties pārvietojos pa ietvēm. Tur nu esmu pasargāta no autobraucējiem, bet mans velo gan tiek izmalts cauri daudziem pārbaudījumiem.
Pirmkārt, bedres, bedres, bedres. Latvijā tās galvassāpes sagādā ne tikai autobraucējiem. Lai kaut kādīgi kustētos uz priekšu, ir jāapgūst spēja veikli un precīzi izlavierēt starp šīm bedrēm un kādu gājēju. Pēdējiem gan ko pārmest nav, tik reizēm varētu savākties kompaktākā gājienā.
Otrkārt, ir vesela problēma uz šīm ietvēm uzbraukt un arī nobraukt! Daudzkur gan ietves ir smuki sapludinātas kopā ar ielas braucamo daļu un izbrauktuvēm no pagalmiem, bet ļoti daudzās vietās nekas cits neatliek kā kāpt nost un stumties. Es saprotu, ka nevar gribēt, lai ietves būtu tā pielāgotas man un manam velo, bet padomājiet arī par māmiņām ar ratiņiem. Arī viņām šāda uzbraukšana/nobraukšana sagādā neērtības.
Šorīt pamēģināju pabraukt arī pa ielām, protams, tām tukšākajām. Lūk, tas gan ir forši, bet visu laiku jābūt modram. Tu vari ievērot cik vien noteikumus gribi, bet dažs labs autovadītājs tevi nerespektēs tieši tava pārvietošanās līdzekļa dēļ. Tāpat arī neiesaku braukt pa ielām, kur ir intensīva sabiedriskā transporta satiksme – šiem lielajiem monstriem ir tendence braukt ar milimetra precizitāti. Nestabilāks riteņbraucējs var ātri vien zaudēt līdzsvaru un tad jau sekas attiecīgas…
No visa šī maršruta, kuru esmu izbraukusi, vēlētos ieteikt izteikti velo-friendly ielas (ietves):
Izvairieties gan labāk no:
