Kā daži no jums pamanīja, vakar Twitterī teju vienlaicīgi tika uzsāktas trīs dažādas akcijas ar mērķi audzēt sekotāju skaitu. Katrai no tām bija cits mērķis. @IgorsProkofjevs vēlējās īstenot senu ieceri – iegūt 1000 sekotāju, taču vakar latiņu uzstādīja vēl augstāk – 1111, piesolot liktenīgajam 1111. sekotājam un vienam no uzaicinajuma retvītotājiem picu. Uz to @ViestursKancs atbildēja ar izaicinājumu – ja viņam izdosies pārspēt Igora sekotāju skaitu, liktenīgais sekotājs saņems Brenguļu alu. Savukārt man tas viss likās smieklīgi, tāpēc arī es tviterotājiem metu izaicinājumu – ja man izdosies iegūt 700 sekotāju, piesekošu visiem, kas retvītojuši izaicinošo tvītu.
Izejas pozīcijas:
- Igoram: 980 sekotāji, mērķis – 1111 līdz pusnaktij, piesolītas picas (1111. un vienam no RT);
- Viesturam: 912, mērķis – pārspēt Igoru, piesolījis Brenguļu alu liktenīgajam sekotājam;
- Laura: 623, mērķis – 700, piesolījusi – teju neko.
Rezultāti:
- Igoram: +8 (988) sekotāji, RT – 46; mērķis – nesasniegts.
- Viesturam: +2 (914) sekotāji, RT – 1; mērķis – nesasniegts.
- Laura: +7 (630) sekotāji, RT – 13, mērķis – nesasniegts.
Tātad – vakar neviens no mums nesasniedza uzstādīto mērķi. Bet tas nav pārsteigums, jo izmantotās metodes bija neefektīvas. Bet tās es šoreiz neanalizēšu – pievērsīšos gan tam iemeslam, kāpēc es iesaistījos šajā spēlē. Proti, sen jau tas vairs nav noslēpums, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs sekojam korporatīvajiem kontiem, ir iespēja iegūt atlaides, izmantot īpašos piedāvājumus vai ko laimēt. Bet, kad privātie konti sāk uzvesties kā korporatīvie, tas jau ir ļoti anti-sociāli. Šie rezultāti parāda to, ka ne pica, ne aliņš nepiesaistīs kādu sekot citam lietotājam. Tas notiks tikai retos gadījumos. Turklāt man, kas piesolīja apaļu neko, izdevās savākt teju tikpat jaunus sekotājus kā Igoram, kurš piesolīja picas un dabūja 46 retvītus (pret 13 maniem).
Igors Prokofjevs šo akciju komentē šādi: “Spriežot pēc RT skaita un sekotāju pieauguma, varam secināt, ka manā gadījumā balvu esamība piesaista cilvēkus. Ierakstam bija 46 retvīti un manu sekotāju skaits pieauga no 980 līdz 988. Taču ir skaidrs, ka ražojot labu saturu, iespējas sasniegt lielāku sekotāju skaitu ir augstākas, turklat, ROI…“
Viesturs Kančs: “Lai gan eksperiments radās uz vietas, iepriekš neko neplānojot, idejas par Twitter sekotāju skaita palielināšanu katram bija atšķirīgas. Kamēr Igors solīja picu veiksmīga eksperimenta gadījumā, Laura izdomāja solīt teju vai neko. Būdams Valmieras patriots, šoreiz solīju Brenguļu alu, kas, man par pārsteigumu, nebija aktuāls cilvēkiem. Acīmredzot alus gardēžu mērķauditorija Latvijas twitter vidē ir visai maza. :) Atzīstu sakāvi, jo man sāka sekot vien pāris korporatīvu profilu un ziņa netika padota tālāk. Pirmais raunds man nebija sekmīgs Twitter eksperimentā, taču ar nepacietību gaidu nākāmā sociālo mediju sacensību norisi.“
Un vispār – uzskatu, ka šādā veidā palielināts lietotāju skaits personiskajam kontam nav tā vērts ilgtermiņā. Ja no korporatīvajiem mēs turpināsim gaidīt akcijas un kampaņas un tāpēc arī sekosim, tad privātos ātri vien atsijāsim. Vēl arī svarīgi tas, ka ir nepieciešama kreativitāte un oriģinalitāte šādās aktivitātēs.
