Pārdomas un viedoklis par to, kā Linda Mūrniece (@lindamurniece) politiskajā komunikācijā izmanto Twitter, man radās jau drīz vien pēc tam, kad viņa sāka apgūt šo sociālo mediju. Skaidrības labad teikšu uzreiz – man viņa likās kā Twitter labais piemērs LV politiķu komunikācijā. Dažas dienas atpakaļ, kad pagājušā otrdienā atklātībā nāca ziņas par žurnālistes Ilzes Naglas dzīvokļa kratīšanu un Neo atklāšanu, šis viedoklis krietni pasliktinājās, taču šodien – kļuvis diametrāli pretējs sākotnējam.
Sākumā man droši vien jāpaskaidro, kāpēc esmu izvēlējusies Lindas Mūrnieces tvītus saukt par politisko komunikāciju. Gluži vienkārši – viņa ir politiķe, ministre, pārstāv valsts varu. Jebkura veida komunikācija, ko viņa veido ar sabiedrību, citiem politiskajiem aktoriem vai medijiem, ir saucama par politisko komunikāciju. Turklāt Twitter viņa izmanto tieši šiem manis iepriekš minētajiem mērķiem – ne jau privātajai komunikācijai ar draugiem un radiem. Jau no sākta gala savā profilā viņa ir izvērtusi izteiktu politisko komunikāciju, tāpēc to arī tā uztveršu. Tāpat arī – jebkuram valsts iedzīvotājam ir vienlīdzīgas tiesības ar ministri sazināties, arī caur Twitter, ja reiz viņas profils tiek minēts IeM mājas lapā.
Bet tagad pie lietas. Tas, kas mani pārsteidza pirms dažām dienām, bija ministres izteikti emocionālie tvīti un teksti (ne tikai Twitter) par Neo lietu. Labi, to var(ētu) piedot. Es saprotu, ka viņai šis laiks varbūt nav tas vieglākais, jo spiediens ir teju no visām pusēm. Turklāt LV publiskajā telpā tas var būt izteikti nepatīkams. Tādēļ emocijas reizēm izlaužas arī publiskajā telpā. Tomēr jāatceras, ka viņa ir apzināti gājusi uz to, ka interneta sociālajā vidē (blogs, Twitter) komunicē kā ministre un ir atvērta šai komunikācijai. Tāpēc liels pārsteigums bija arī viņas gājieni šodien…
No dažiem cilvēkiem, kuru komunikācijai Twitter sekoju, sapratu, ka ministre ir ķērusies pie sociālo mediju vides “aukstajiem ieročiem”, proti, cilvēki, kuri kaut kādā veidā vēršas pret viņu, tiek bloķēti! OK, labi – daži no jums teiks, ka tās taču ir katra tiesības – bloķēt, ja nepatīk. Jā, ir. Bet… atcerēsimies, ka Linda Mūrniece ir politiķe un @lindamurniece ir viņas kā ministres komunikācijas kanāls. Salīdzinājumam varētu minēt preses konferenci vai tikšanos ar sabiedrību, no kuras viņa palūgtu izraidīt cilvēkus, kas pajautā kādu nepatīkamāku jautājumu vai izsaka kritisku piezīmi. Tādā veidā viņa liedz iespēju konkrētiem sabiedrības pārstāvjiem ar viņu komunicēt. Demokrātiski?
Izbrīnīja arī tas, ka, kā izrādās, dažus no profiliem, kas nobloķēti, viņa tomēr atkal “pieslēdz” savai komunikācijai pēc tam, kad šis bloķēšanas fakts tiek izziņots. Muļķīgi. Ja reiz izvēlas šādu taktiku, vajag iet līdz galam savā pozīcijā. Citādi tas viss atstāj ļoti nenopietnu iespaidu un liecina par nepārliecinātību savos darbos.
Visbeidzot… es vispār nesaprotu, kāda jēga ministrei ir kādu bloķēt, ja viņas tvīti ir lasāmi visiem, kas vien to vēlas. Parādīt attieksmi?
Kamēr tapa šis ieraksts, ministre uz šo manu jautājumu atbildēja pati…
